Jaunumi

21.02.2017. | Valsts valoda noteiktās situācijās būs jālieto arī biedrību valdes locekļiem

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi vienādās situācijās un  garantētu valsts valodas lietotāju lingvistiskās tiesības, arī biedrību valdes locekļiem, ja viņu darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses vai viņi veic noteiktas publiskas funkcijas, būs jālieto valsts valoda augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1).
To paredz Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" grozījumu projekts.
Līdzšinējais tiesiskais regulējums ir bijis nepilnīgs, jo paredzēja nepamatoti atšķirīgu pieeju starp valdes locekļiem, kas darbojas sabiedrībā, kuras mērķis ir peļņas gūšana, un valdes locekļiem, kas darbojas biedrībā, kuras mērķis nav peļņas gūšana. Peļņas gūšana (kapitālsabiedrības) vai peļņas negūšana (NVO, nodibinājumi utt.) nedrīkst būt kritērijs valsts valodas lietošanai vai nelietošanai. Kritērijam jābūt vienotam – publiskās funkcijas vai likumīgās sabiedriskās intereses. Tās ir: sabiedriskā drošība, veselība, tikumība, veselības aizsardzība, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzība, drošība darbavietā, sabiedriski administratīvā uzraudzība. Tā kā ir biedrības, kas nodarbojas ar dzīvojamo ēku apsaimniekošanu, izglītības programmu īstenošanu u. tml., tad to valdes locekļiem būs jāprot un jālieto valsts valoda, ja tie saskarsies ar kādu no minētajām likumīgajām interesēm.
“Grozījumi Ministru kabineta noteikumos nekādi neskars vispārēja rakstura biedrošanās tiesības. Ja nav spēkā kāds no uzskaitītajiem kritērijiem un biedrības valde nerealizē funkcijas, kas skar likumīgas sabiedriskās intereses, netiks izvirzīta prasība par valsts valodas prasmi C1 līmenī,” norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.
Savukārt mazākumtautību kultūras biedrību valdes locekļiem, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskas intereses, valsts valodas prasmes līmenis un pakāpe jāsaskaņo ar Valsts valodas centru. Vienlaikus jāuzsver, ka grozījumi Ministru kabineta noteikumos neattieksies uz valsts valodas lietošanu neoficiālā saziņā.
Lai biedrību valdes locekļi varētu sagatavoties jaunajām prasībām, noteikts atbilstošs pārejas periods, jo attiecīgie grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 1. jūnijā.
Ar grozījumiem MK noteikumos var iepazīties: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40371539&mode=mk&date=2017-02-21


20.02.2017. | Valsts valodas centrs skaidro pārbaudi par Nila Ušakova "Ēnu dienu"

Valsts valodas centrs noraida izskanējušo informāciju par Nila Ušakova sociālā tīkla profilā publicēto ziņu, ka "Valsts valodas centrs ir atradis vēl vienu iemeslu pamēģināt [viņu] administratīvi sodīt".
15. februārī Rīgas domes sēžu zālē "Ēnu dienas" ietvaros pilsētas mērs Nils Ušakovs vadīja pasākumu, kurā atbildēja uz "Ēnu dienas" dalībnieku jautājumiem. Valsts valodas centrā vērsās iedzīvotāji ar sūdzībām, un arī sociālajos tīklos Valsts valodas centram tika adresēti jautājumi, vai Rīgas domē ir pieļaujama pasākuma norise tikai krievu valodā.
Valsts valodas likuma 11. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā. Ja pasākumā tiek lietota svešvaloda, rīkotājs nodrošina tulkojumu valsts valodā.
Valsts valodas centrs, pamatojoties uz saņemto informāciju, ir uzsācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Ir nosūtīts pieprasījums Rīgas domei sniegt paskaidrojumu, kāpēc Rīgas dome nav nodrošinājusi pasākumu valsts valodā, un uzaicināta par pasākuma rīkošanu atbildīgā persona.
"Skaidrības labad jāatzīst, ka N. Ušakova profilā norādītā informācija neatbilst patiesībai un mēra rīcība drīzāk ir vērtējama kā pārsteidzīgi pārspīlēta, cenšoties novērst uzmanību no situācijas būtības," norāda Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš un turpina: ""Ēnu diena" noris Latvijas teritorijā un ir paredzēta, lai visiem Latvijas skolēniem būtu iespēja iepazīt dažādu profesiju darba specifiku. Tas ir valsts mēroga organizēts pasākums, tāpēc no likuma un izglītības apguves viedokļa nevajadzētu būt diskusijām par to, kādā valodā tas notiek. Papildus jāpiebilst, ka Valsts valodas likums publiskai personai neizslēdz iespēju šāda rakstura pasākumos lietot svešvalodu, taču tādā gadījumā šai personai jānodrošina tulkojums valsts valodā, lai teikto padarītu saprotamu visiem pasākuma dalībniekiem."
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.31 panta pirmo daļu par tulkojuma valsts valodā nenodrošināšanu Latvijas teritorijā notiekošajos pasākumos, ja normatīvais akts paredz nodrošināt tulkojumu valsts valodā, uzliek naudas sodu pasākuma rīkotājiem 35–70 EUR.


7.02.2017. | 2016. gadā Valsts valodas centrs aktīvi pievērsies valsts valodas lietojuma nodrošināšanai, nevis sodīšanai

2016. gadā Valsts valodas centrs aktīvi strādāja, lai īstenotu Valsts valodas likuma mērķi un nodrošinātu latviešu valodas brīvas lietošanas tiesības visā Latvijas teritorijā. Šā mērķa sasniegšanai centrs mazāk izmantojis sodīšanas funkciju, vairāk rūpējoties par pārkāpumu faktisko novēršanu un valodas lietojuma pilnveidi. Arī 2016. gada raksturīgākais valsts valodas pārkāpums bija tās nelietošana nepieciešamā apjomā, veicot amata pienākumus.

Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta amatpersonas 2016. gadā veikušas 3372 valsts valodas lietojuma pārbaudes, liecina centra dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu pagājušajā gadā. Pārbaudes veiktas gan kontroles programmas ietvaros – valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās –, gan izskatot personu iesniegumus.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski samazinājies centra uzsākto administratīvā pārkāpuma lietvedību skaits. 2016. gadā par konstatētajiem pārkāpumiem uzsāktas 493 lietvedības, un tas ir gandrīz četras reizes mazāk nekā 2015. gadā. Šāds rezultāts sasniegts, mainot centra darbības uzsvaru no sodīšanas funkcijas, kas ne vienmēr sasniedz likumā ietverto mērķi, uz konstatēto pārkāpumu novēršanu. Ja atklātais pārkāpums ir maznozīmīgs, Valsts valodas centrs neuzsāk lietvedību, ļaujot personām samērīgā termiņā pārkāpumus novērst. Šāda centra taktika izrādījusies efektīvāka, jo veicina to pārkāpēju aktīvu iesaisti konstatēto problēmu novēršanā, kas kļūdījušies vai nav bijuši pietiekami zinoši.

"Mūsu centra mērķis nav sodīt personas, bet gan īstenot Valsts valodas likuma mērķi –  tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā, un to mēs arī aktīvi īstenojam," uzsver Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

Joprojām raksturīgākais pārkāpuma veids arī 2016. gadā bija valsts valodas nelietošana nepieciešamā apjomā, veicot amata un profesionālos pienākumus. Pērn par šo pārkāpumu pie administratīvās atbildības sauktas 325 personas, savukārt 2015. gadā par šo pārkāpumu sodītas 479 personas. Savukārt 2016. gadā ir konstatēti tikai 46 pārkāpumi par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā un lietošanas instrukcijās ietvertās informācijas tulkojumu latviešu valodā.

Lielu atbalstu centram sniedz sabiedriskie palīgi, iesaistoties Valsts valodas likuma ievērošanas kontrolē attiecībā uz publisko informāciju, marķējumiem un lietošanas instrukcijām. Palīgi arī konsultē uzņēmumus un iestādes par valsts valodas izmantošanas jautājumiem. Sabiedrisko palīgu institūts centrā darbojas kopš 2015. gada decembra. Šobrīd centrā aktīvi darbojas 27 sabiedriskie palīgi. Informāciju par to, kā kļūt par sabiedrisko palīgu, var atrast Valsts valodas centra mājaslapā.


23.01.2017. | Mīti un patiesība par "Latvijas Dzelzceļa" attieksmi pret valsts valodu

2016. gada 23. martā centrā bija saņemta personas sūdzība par informāciju uz jaunajiem tablo Jelgavas stacijā, kura līdztekus valsts valodai sniegta arī svešvalodā. Līdz tam informācija uz tablo stacijās bija tikai latviski, un nav konstatēti gadījumi, kad tas būtu radījis īpašas grūtības ceļotājiem.

Valsts valodas centra amatpersonas 2016. gada 6. maijā tikās ar valsts akciju sabiedrības "Latvijas Dzelzceļš" amatpersonām, lai izskaidrotu Valsts valodas likuma prasības un vienotos par termiņu, kurā var novērst šā likuma prasību pārkāpumu. Tikšanās klātienē bija nepieciešama, jo sarakstē, kas pirms tam norisinājās starp centru un "Latvijas Dzelzceļu", vienošanās netika panākta.

Izprotot, ka šo pārkāpumu nevar novērst īsā laika posmā, abas puses vienojās par to, ka neatbilstošie uzraksti svešvalodās tiks noņemti kārtējās tablo apkopes laikā. Sarunas noslēdzās ar apņemšanos, ka "Latvijas Dzelzceļš" rakstiski informēs centru par to, kādā termiņā apkopi paredzēts veikt, lai novērstu pārkāpumu.

2016. gada 19. septembrī Valsts valodas centrs uzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, jo ''Latvijas Dzelzceļš" informāciju par pārkāpuma novēršanu nebija iesniedzis. Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iespējamiem pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā.

Centrs 2016. gada 21. septembrī nosūtīja atgādinājuma vēstuli "Latvijas Dzelzceļam" par tikšanās reizē pārrunāto ar lūgumu norādīt konkrētu termiņu, kad pārkāpums tiks novērsts, vienlaikus brīdinot par administratīvo atbildību, ja nepieciešamie dokumenti nebūs iesniegti centrā.

2016. gada 17. oktobrī saņemta no "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētāja, prezidenta parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka nekas vairāk netiks skaidrots un "Latvijas Dzelzceļš" savā darbībā pārkāpumu nesaskatot.

Administratīvā atbildība par informācijas sniegšanu līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, ja normatīvais akts to neparedz, ir noteikta fiziskām personām vai amatpersonām, tādēļ pie administratīvās atbildības saukti "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekļi.

Centra ieskatā "Latvijas Dzelzceļam" ir jānošķir informācija, kura ir būtiska tūristam un sniedzama līdztekus valsts valodai arī svešvalodās. Šāda informācija ir saistīta ar drošību, cilvēku dzīvību un veselību vai vidi, piemēram, drošībai bīstamu priekšmetu ievietošanu stacijā, paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsnedrošu šķidrumu vai gāzes noplūdi.

Centra direktors M. Baltiņš norāda, ka tūristiem tiešām būtiska informācija (par apskates objektiem un to atrašanu, skaidrojumi pie objektiem u. tml.) ir jāsniedz līdztekus valsts valodai arī svešvalodā, bet nav pieļaujams pārlieku brīvs šīs normas skaidrojums. Vēlreiz vēlamies norādīt, ka informācija, kura izvietota uz tablo "Vilciena Nr./ Train No./ Номер поезда", "Vilciena virziens/ Direction/ Направление" un "Atiešana/ Departure/ Отправление" ir vispārīga un ārvalstu tūristam nekādā veidā nepalīdz pārvietoties. 

Atkārtoti jāuzsver, ka valsts valodas politiku veido Saeima un pilnvarotās izpildvaras institūcijas, bet "Latvijas Dzelzceļam" šāda deleģējuma nav, tādēļ šai valsts akciju sabiedrībai nav tiesību patvaļīgi interpretēt Valsts valodas likuma normas.

Izrādot rūpes par starptautiskā tūrisma attīstību, meklējami citi risinājumi, piemēram, plašāka piktogrammu izmantošana, drukātas informācijas izvietošana informācijas centros un "Latvijas Dzelzceļa" mājaslapā.


09.01.2017. | Par lēmumu Jelgavas dzelzceļa stacijas lietā

 Valsts valodas centrs ir saucis pie administratīvās atbildības VAS "Latvijas dzelzceļš" amatpersonas par to, ka Jelgavas un citās dzelzceļa stacijās uz informācijas tablo sabiedrības informēšanai paredzētā informācija līdztekus valsts valodai sniegta angļu un krievu valodā.

Valsts valodas likuma 21. panta pirmā daļa noteic, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, sabiedrības informēšanai paredzētā informācija sniedzama tikai valsts valodā, izņemot šā panta piektajā daļā noteiktos gadījumus. Izņēmuma gadījumi ir: starptautiskais tūrisms, starptautiskie pasākumi, drošības apsvērumi.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Akadēmisko terminu datubāzē ar jēdzienu "starptautiskais tūrisms" apzīmē tikai valstī ienākošās un no valsts izejošās tūristu plūsmas.

Centra ieskatā Jelgavas dzelzceļa stacija nav galapunkts kādam starptautiskam vilcienam, līdz ar to nav piemērojams izņēmums, kas saistīts ar starptautisko tūrismu.

Vienlaikus jānorāda, ka sniegtā informācija uz tablo ir vispārīga un ārvalstu tūristam nekādā veidā nepalīdz pārvietoties. Informācija, kas izvietota valsts valodā un līdztekus svešvalodās, ir "Vilciena Nr./ Train No./ Номер поезда", "Vilciena virziens/ Direction/ Направление" un "Atiešana/ Departure/ Отправление". Savukārt uz iegādātās biļetes nav norādīts vilciena numurs, ir norādīta pietura, līdz kurai biļete ir iegādāta un zona, bet šāda informācija nav atrodama uz tablo. Uz tā ir norādīta tikai gala pietura, bet nav tūristiem būtiskas informācijas – visu maršruta pieturu nosaukumu, lai izņēmums no likuma normas sevi attaisnotu.

Kā norāda centra direktors M. Baltiņš – ir svarīgi sniegt informāciju tūristiem, bet jāizvērtē, lai svešvalodas tiek lietotas samērīgi, proti, tur, kur tas ir nepieciešams.

Centrs līdz šim ir atļāvis sniegt tūristiem nepieciešamo informāciju svešvalodā Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kurā pienāk un atiet starptautiskie vilcieni uz Maskavu, Minsku, Sanktpēterburgu, Valgu.



05.01.2017. | Laipni lūgti Valsts valodas centra jaunajā mājaslapā!

zmsv23_12_2016_450