13.06.2013 | ASV vēstniecības pārstāvju vizīte Valsts valodas centrā

2013. gada 13. jūnijā notika Valsts valodas centra direktora Māra Baltiņa un direktora vietnieka Agra Timuškas tikšanās ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecības Politikas un ekonomikas nodaļas vadītājas vietnieci Molliju Montgomeriju (Molly Montgomery) un vēstniecības pārstāvi Kristīni Sprici.
Tikšanās mērķis: iepazīties ar Valsts valodas centra darbu un funkciju izpildi.

No kreisās puses: Agris Timuška, Kristīne Sprice, Mollija Montgomerija un Māris Baltiņš

 15.05.2013 | Par vārdu iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā lems nākamgad

Informējam, ka Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde, kas bija paredzēta šā gada maijā, tiek pārcelta uz 2014. gadu.
Visi līdz šim saņemtie iesniegumi par personvārdu iekļaušanu oficiālajā kalendārvārdu sarakstā tiks saglabāti izskatīšanai ekspertu komisijas 2014. gada sēdē.

29.04.2013 | VVC konsultatīvais darbs terminoloģijas jautājumos sadarbībā ar ES.

Viena no Valsts valodas centra funkcijām, kas saistīta ar terminoloģijas darbu, ir ne tikai sagatavot priekšlikumus vienotas, latviešu valodas normām atbilstošas terminoloģijas lietošanai normatīvajos aktos, terminoloģijas kvalitātes un redakcionālās kvalitātes nodrošināšana tiesību aktu tulkojumos un veicināt latviešu valodas pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas Savienības institūcijās, bet arī konsultatīvā funkcija:
• atbilstoši kompetencei sadarboties ar Eiropas Savienības iestāžu tulkošanas dienestiem, lai sekmētu vienotas terminoloģijas lietošanu normatīvajos aktos un citu dokumentu tulkojumos;
• koordinēt konsultāciju sniegšanu terminoloģijas jomā Eiropas Savienības tulkošanas dienestiem pēc to pieprasījuma, apkopot priekšlikumus un izveidot ekspertu darba grupas strīdīgu jautājumu izšķiršanai.

Tas nozīmē, ka Valsts valodas centra kā atbildīgās iestādes uzdevums ir sekot tam, vai attiecīgais dokuments ir tulkots latviešu valodā, vai tulkojums ir kvalitatīvs, kā arī veikt visus pasākumus tulkojuma kvalitātes uzlabošanai ciešā sadarbībā ar Valsts valodas centru, ministriju specializēto atašeju un Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta vai Komisijas pārstāvjiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī ciešāka sadarbība veidojusies ar Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes tulkošanas dienestu tulkotājiem un terminologiem par terminu atveidi latviešu valodā. Kā viens no svarīgākajiem paveiktajiem darbiem bija Latvijas ekspertu ieteikšana nanomateriālu, tabakas un muitas nozarē.
Biežāk uzdotie jautājumi par precīzāk atveidojamiem terminiem bijuši medicīnas, vides aizsardzības, finanšu un izdevumu pārvaldības nozarē.

Ļoti būtisku atbalstu sniedzām valsts pārvades iestāžu ekspertiem par ES tiesību aktu projektu valodas un terminoloģijas kvalitāti: energoapgādes, pārtikas un citās nozarēs.
Atgādinām, ka centra mājaslapā ir izveidota konsultāciju sadaļa, kurā varat uzdot jautājumus, kas saistīti ar ES tiesību aktu tulkojumiem: http://ej.uz/re9e

19.04.2013 | Ekspertu komisija lemj par atsevišķu svešvārdu pareizrakstību latviešu valodā.

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija informē, ka 2013. gada 10. aprīļa sēdē ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu nolēma apstiprināt šādu svešvārdu pareizrakstību latviešu valodā:
1) ājurvēda;
2) kāmasūtra;
3) rādža;
4) šitake (lokāms).

12.04.2013 | Joprojām - trīs raksturīgākie pārkāpumu veidi valsts valodas lietojuma jomā

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis informē par apkopotajiem datiem valsts valodas inspektoru veiktajās pārbaudēs Valsts valodas likuma ievērošanas jomā 2013. gada I ceturksnī.

Kopumā veiktas 1415 pārbaudes. 1198 pārbaudēs ir sastādīti pārbaudes akti un veiktas 217 profilaktiskās pārbaudes.

Līdz 2013. gada 1. aprīlim ir saņemti 327 personu iesniegumi par iespējamiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem, no kuriem 233 iesniegumi ir rakstiskie un 94 - mutiskie.

Ir uzsāktas 664 lietvedības administratīvā pārkāpuma lietā. Administratīvi sodītas kopumā ir 299 personas.

Visvairāk sūdzību un administratīvi sodīto personu ir par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā. Ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, to pārkāpumu īpatsvars, kas saistīts ar preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā ietvertās informācijas tulkošanu valsts valodā.

Latvijā joprojām ir 3 raksturīgākie pārkāpumu veidi valsts valodas lietojuma jomā:
• valsts valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā (visbiežāk – apkalpojošās sfēras uzņēmumos) 45 % no visiem pārkāpumiem,
• preču realizēšana, nenodrošinot to marķējuma vai lietošanas instrukciju tulkojumu valsts valodā 35%,
• publiskajā informācijā (uzrakstos, izkārtnēs, afišās, plakātos, paziņojumos vai citos ziņojumos ietvertā informācija ir tikai svešvalodā) 10 %.

Aicinām iedzīvotājus arī turpmāk būt atsaucīgiem un ziņot par Valsts valodas likuma pārkāpumiem ikdienā!

02.04.2013 | Valsts valodas centrs realizē projektu „Kriminālprocesā iesaistīto tiesu tulku kapacitātes celšana un darbības nodrošināšana”

2013. gada 2. aprīlī Valsts valodas centrs sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Tiesu administrāciju un Latvijas Tiesnešu mācību centru uzsāk Eiropas Komisijas īpašās programmas „Krimināltiesības” projekta „Kriminālprocesā iesaistīto tiesu tulku kapacitātes celšana un to aktivitāšu nodrošināšana” īstenošanu ar mērķi uzlabot Latvijas tiesu tulku un tulkotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Projektā paredzēto aktivitāšu kopums veicinās sadarbību starp kriminālprocesa dalībniekiem un tiesu tulku profesionālās kvalifikācijas izaugsmi. Tā ietvaros tiesu tulkus paredzēts nodrošināt ar atbalsta programmatūru un izveidot viņu vajadzībām centralizētu tulkošanas un terminoloģijas datubāzi.

Divu gadu laikā noritēs kriminālprocesā iesaistīto tulku un tulkotāju apmācības. Noslēgumā projekta rezultātus analizēs publiskā diskusijā, bet publicitātes pasākumi ļaus sekot projekta norisei plašsziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.

Projekta ilgums: 24 mēneši (no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2015. gada 31. martam)

Projekta kopējais finansējums: 489 930,19 EUR.
80% no projekta izmaksām finansē Eiropas Komisija un 20% ir valsts budžeta līdzfinansējums.

Vairāk par projektu skatīt šeit

27.03.2013 | Valsts valodas centrs aicina pieteikt dalībniekus akcijā "Latviešu valodai draudzīga vide"

Valsts valodas centrs š. g. 27. martā uzsāk akciju "Latviešu valodai draudzīga vide" ar mērķi atklāt, izvērtēt un apbalvot tos apkalpojošās sfēras uzņēmumus, kuros vispilnīgāk tiek ievērotas Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā. Akcija notiks līdz š. g. 1. oktobrim. Tās gaitā paredzēts izvērtēt un noteikt akcijas laureātus atsevišķi Rīgā, Kurzemē, Latgalē, Vidzemē un Zemgalē. Akcijas laureātu darba rezultāti tiks popularizēti plašsaziņas līdzekļos.

Aicinām ikvienu interesentu ieteikt akcijas potenciālos kandidātus, zvanot pa tālruni 67334633, nosūtot informāciju uz e-pastu: valodas.akcija@vvc.gov.lv vai pa pastu uz šādu adresi: K.Valdemāra ielā 37, Rīgā, LV1010.

Iepriekšējā akcija "Latviešu valodai draudzīga vide" veiksmīgi norisinājās 2012. gadā: http://www.tm.gov.lv/lv/jaunumi/pi_info.html?news_id=4295. Tās noslēguma pasākumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns apbalvoja 23 uzņēmumus no visas Latvijas – veikalus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus, viesnīcas, aptiekas, frizētavas u.c., uzsverot akcijas nozīmīgumu valsts valodas kā konstitucionālas vērtības stiprināšanā, kā arī apliecinot, cik svarīgi ir lietot latviešu valodu ikdienā. Jāpateicas gan sabiedrības pārstāvjiem, gan Latvijas Tirgotāju asociācijai, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai, Latvijas Frizieru asociācijai un Aptieku biedrībai par akcijas dalībnieku aktīvu pieteikšanu.

26.03.2013 | Valsts valodas centra pārstāvji piedalās biedrības „Latvijas Pasākumu producentu asociācija” pasākumā

2013. gada 25. martā norisinājās biedrības „Latvijas Pasākumu producentu asociācija” pasākums „Pasākumu brokastis”, kurā bija uzaicināti piedalīties Valsts valodas centra pārstāvji: direktors Māris Baltiņš un direktora vietnieks Agris Timuška.
Pasākuma laikā Valsts valodas centra pārstāvji sniedza atbildes uz dalībnieku jautājumiem par valsts valodas lietojumu dažādos pasākumos, par svešvalodu lietojumu tajos, kā arī skaidroja par sodu piemērošanu gadījumos, ja netiek ievērotas Valsts valodas likuma prasības.
Plaša diskusija izvērtās par mūzikas grupu nosaukumu, pseidonīmu un ārzemju mākslinieku personvārdu atveidi latviešu valodā. Valsts valodas centra pārstāvji atbildēja arī uz jautājumiem par valsts valodas lietojumu un tā proporcionālitāti pasākumu bukletos un afišās.

04.03.2013 | Arī turpmāk sabiedrībā un publiskajā telpā varēsim lietot vārdu "eiro"

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš skaidro, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004. gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu.
Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tiesību aktos un finanšu dokumentos vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins „eiro”.
Šodien valdība atzina par spēku zaudējušiem Ministru kabineta noteikumus „Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā”, jo noteikumos ietverto jautājumu jau nosaka regula. Līdz ar to ir izdarīts viss, lai šis kritērijs nebūtu šķērslis Latvijas iekļaušanai eirozonā.
Jāuzsver, ka valodas lietotājiem nekas būtiski nemainīsies arī pēc Ministru kabineta 2005. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 564 "Noteikumi par Eiropas Savienības vienotās valūtas vienības nosaukuma atveidi latviešu valodā" atcelšanas.
Neoficiālajā saziņā joprojām lietosim Eiropas Savienības valūtas nosaukuma latvisko formu "eiro", turpretī tiesību aktos un tamlīdzīgos dokumentos – šā nosaukuma oriģinālformu "euro".
Ne juridisku noteikumu normas, bet gan latviešu valodas pareizrakstības tradīcijas paredz – gadījumos, kad latviešu valodas tekstā iekļauj citvalodu vārdus un teicienus, tos tomēr raksta slīprakstā jeb kursīvā, piemēram, acquis communautaire, alter ego, argumentum ad rem, curriculum vitae, forte, piano, per se, staccato u.tml., tātad arī euro.

27.02.2013 | Valsts valodas centrs piedāvā jaunu terminu datubāzi

Valsts valodas centrs informē, ka 27.02.2013. atklāj pārstrādāto, pilnveidoto un lietotājam ērtāk izmantojamo terminu datubāzi vietnē http://termini.vvc.gov.lv/. Datubāzē ir ap 352 000 dažādu nozaru terminu šķirkļu no Tulkošanas un terminoloģijas centra, pašlaik - Valsts valodas centra - izstrādātajiem, attiecīgās terminoloģijas darba grupās akceptētajiem un saskaņotajiem terminu krājumiem, kā arī LZA Terminoloģijas komisijā un tās apakškomisijās apstiprinātie termini un citi terminu krājumi.
Jaunajā terminu datubāzē lietotājam, atverot pilnu šķirkli, iespējams iepazīties ar termina avotu, definīciju, kā arī komentāriem. Pie katra šāda pilnībā atvērta šķirkļa atrodams simbols . Nospiežot uz tā, atvērsies saziņas forma, ar kuras palīdzību par katru konkrēto terminu varēsiet uzdot jautājumu Valsts valodas centra terminologiem.
Atvieglota ir arī meklējamā termina ievade - minimālais meklējamo simbolu skaits ir 3. Lietotājiem atgādinām: neaizmirstiet norādīt meklējamo valodu pāri, jo pēc noklusējuma tiek meklēts termins latviešu valodā.
Vietnē piedāvājam noderīgu saišu sadaļu, kurā datubāzes lietotājs var atrast saites uz normatīvo aktu vietnēm, citiem terminoloģiskiem avotiem, kā arī saites uz tām institūcijām, kas īsteno valsts valodas politiku.
Aicinām interesentus iepazīties ar jauno terminu datubāzi un novērtēt to!

21.02.2013 | Valsts valodas centra dalība J. Endzelīna 140. dzimšanas dienas atceres starptautiskajā zinātniskajā konferencē "BALTU VALODAS: VĒSTURE UN AKTUĀLIE PROCESI".

2013. gada 21. un 22. februārī LU aģentūra ”LU Latviešu valodas institūts” rīko akadēmiķa Jāņa Endzelīna 140. dzimšanas dienas atceres starptautisko zinātnisko konferenci "BALTU VALODAS: VĒSTURE UN AKTUĀLIE PROCESI", kurā piedalās arī Valsts valodas centra pārstāvji ar saviem referātiem: direktors Māris Baltiņš, direktora vietnieks Agris Timuška un Tiesību aktu tulkošanas nodaļas redaktors Pauls Balodis.
Plašāk skatīt konferences programmu.

05.02.2013 | Arī pēc pievienošanās eirozonai valūtu dēvēs par "eiro"

Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidro, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropas Centrālā banka 2004. gadā izvirzīja prasību aizstāt nacionālajos tiesību aktos Eiropas Savienības vienotās valūtas kodu EUR ar šīs valūtas vienības nosaukuma oriģinālformu „euro” jeb euro, nepieļaujot atšķirīgu tā rakstību atbilstoši gramatikas likumiem nevienā valodā, kas lieto latīņu alfabētu. Ja šī prasība netiktu ievērota, tad Eiropas Centrālā Banka vienpusēji varētu lemt par dalībvalsts, tostarp Latvijas, izslēgšanu no maksājumu sistēmas TARGET2, kas nodrošina tiešu un ātru norēķinu veikšanu eiro valūtā starp Eiropas Savienības finanšu tirgus dalībniekiem.

Tomēr, ņemot vērā, ka Latvijas sabiedrība ikdienā kā Eiropas Savienības vienotās valūtas nosaukumu jau gandrīz 15 gadus plaši lieto vārdu „eiro”, kas pilnībā atbilst latviešu valodas likumiem, Latvija izmantoja iespēju noteikt sev izņēmuma stāvokli. Proti, balstoties uz Lietuvas un citu Eiropas Savienības jauno dalībvalstu pieredzi, tehniska rakstura tekstos (tiesību aktos, finanšu dokumentos) vienotās valūtas nosaukums tiek atveidots kā euro (to rakstot slīprakstā un uzskatot par tehnisku terminu svešvalodā). Savukārt ikdienā sabiedrībā un publiskajā telpā joprojām tiek un arī pēc pievienošanās eirozonai tiks lietots termins „eiro”.

25.01.2013 | Apkopoti dati par Valsts valodas likuma prasību ievērošanu 2012. gadā

Valsts valodas centrs ir apkopojis 2012. gada datus par Valodas kontroles nodaļas veikto pārbaužu rezultātiem Valsts valodas likuma prasību ievērošanas jomā.
Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas amatpersonas 2012. gadā veikušas 5590 pārbaudes. Par administratīvajiem pārkāpumiem ir uzsāktas 2307 lietvedības.

Par Valsts valodas likuma prasību pārkāpumiem administratīvi sodīta 1051 persona, tai skaitā:
1. 53% par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā,
2. 31% par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā vai lietošanas instrukcijās ietvertās informācijas tulkojumu valsts valodā,
3. 7% sodīti par uzrakstu, izkārtņu, paziņojumu vai citu ziņojumu nesniegšanu valsts valodā. Valsts valodas likums nosaka, ka informācija uzrakstos, izkārtnēs un paziņojumos sniedzama valsts valodā.

Kopumā pagājušajā gadā ir saņemtas un izskatītas 1144 sūdzības par Valsts valodas likuma prasību pārkāpumiem, kas ir gandrīz par 50 % vairāk nekā 2011. gadā, skatīt plašāk: http://bit.ly/TvUbdN
Valsts valodas centrs pagājušajā gadā rīkoja akciju „Latviešu valodai draudzīga vide”, kuras rezultātā atzinīgi novērtēja un apbalvoja 23 Latvijas apkalpojošās sfēras uzņēmumus (veikalus, viesnīcas, aptiekas, frizētavas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus), kuros vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojumā, lasīt vairāk: http://bit.ly/SL3yol
Informējam, ka arī šajā gadā Valsts valodas centrs rīkos akciju „Latviešu valodai draudzīga vide”.
Valsts valodas centrs pateicas sabiedrībai par aktīvu līdzdalību valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzībā.

08.01.2013 | Pret mītiem un absurdiem valodas politikā

„Latvijas problēma nebūt nav tā, ka daudzi cittautieši nespētu runāt valsts valodā, bet gan tā, ka viņi to nevēlas darīt.”

2012. gada jaunumi

2011. gada jaunumi

2010. gada jaunumi

2009. gada jaunumi