Rīgā
2009. gada 26. janvārī Iekšējie noteikumi Nr. 1
Valsts valodas centra
Ētikas kodekss
Izdoti saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72.panta pirmās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Valsts valodas centra (turpmāk arī - VVC) Ētikas kodekss (turpmāk - kodekss) nosaka ētiskos principus un uzvedības normas, kuru ievērošanai jāsekmē ierēdņu un darbinieku (turpmāk - nodarbinātie) pienākumu tiesiska, godprātīga un kvalitatīva veikšana.
2. Kodeksā noteiktās uzvedības normas ir saistošas visiem iestādes nodarbinātajiem.
II. Valsts valodas centra pienākumi ētiskas attieksmes veidošanā
3. Iestādes vadība veicina ētiskas attieksmes veidošanu.
4. Iestādes vadība pašmērķīgi nedemonstrē savu varu, nepieļauj augstprātību un autoritatīvu vadības stilu.
5. VVC nodrošina:
5.1. nodarbināto līdztiesīgu nodarbinātību, nepieļaujot diskrimināciju pēc izcelsmes, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju un seksuālās orientācijas;
5.2. nodarbināto veicamajiem amata pienākumiem atbilstošus un drošus darba apstākļus;
5.3. iespēju attīstīt katra nodarbinātā profesionālās spējas un iemaņas;
5.4. skaidri un nepārprotami formulētus katra nodarbinātā amata pienākumus;
5.5. nodarbināto ētiski motivētu, ieinteresētu un radošu attieksmi pret veicamo darbu;
5.6. kodeksa normu iedzīvināšanu un popularizēšanu.
6. Vadības pienākums ir:
6.1. sekmēt profesionālas darba atmosfēras veidošanos VVC;
6.2. atklāti un laikus informēt nodarbinātos par veicamajiem uzdevumiem, nepieļaujot informācijas kavēšanu, slēpšanu vai nepamatotu konfidencialitāti;
6.3. regulāri informēt padotos nodarbinātos par VVC turpmāko rīcību, attīstības perspektīvām un viedokli konkrētos jautājumos;
6.4. novērst intrigas, konfliktus un dažādu grupējumu veidošanos kolektīvā;
6.5. kritiku par nodarbinātā darba procesā pieļautajām kļūdām nodarbinātajam izteikt individuāli;
6.6. izteikt atzinību nodarbinātajiem par darba pienākumu īpaši sekmīgu pildīšanu;
6.7. atbalstīt nodarbināto radošo pieeju un iniciatīvu darba procesa un darba vides uzlabošanai, neuzskatot to par savas kompetences apšaubījumu;
6.8. izvairīties no situācijām, kas ētiskā ziņā rada divdomīgu vai pretrunīgu iespaidu, neatbilst vispārpieņemtām uzvedības normām, kodeksam un kaitē VVC prestižam, reputācijai un tēlam kopumā;
6.9. ar savu uzvedību veicināt nodarbināto atbildīgu attieksmi pret tiešajiem darba pienākumiem.
III. Nodarbināto tiesības, pienākumi un atbildība
7. Nodarbinātajam ir tiesības:
7.1. lēmumu pieņemšanas gaitā atbilstoši profesionālajai kompetencei un amatam brīvi izteikt un argumentēti aizstāvēt personisko viedokli;
7.2. uz privātās dzīves neaizskaramību;
7.3. atteikties izpildīt VVC direktora, struktūrvienības vadītāja vai galvenā inspektora dotos uzdevumus, ja tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem vai kodeksu;
7.4. saņemt no darba devēja vai struktūrvienības vadītāja adekvātu padarītā darba novērtējumu un cieņpilnu attieksmi.
8. Nodarbinātajam ir pienākums:
8.1. ievērot vispārpieņemtās uzvedības normas kā darba laikā, tā arī ārpus tā;
8.2. ievērot profesionālo etiķeti un cienīt VVC reputāciju un darba kultūru;
8.3. izvairīties no konfliktiem VVC un ārpus tā;
8.4. saudzīgi izturēties pret VVC īpašumu, atbilstoši, ekonomiski izmantot darba procesam izsniegtos resursus;
8.5. VVC telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai;
8.6. neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai;
8.7. sekot, lai dienesta informācija tiktu izmantota tikai dienesta vajadzībām;
8.8. atzīt neētisku rīcību vai nekorektu polemiku un labot savas kļūdas;
8.9. informēt kolēģus par profesionāli aktuāliem jautājumiem un dalīties pieredzē, kas varētu būt noderīga arī citiem nodarbinātajiem;
8.10. ievērot noteikto darba laiku, bet iespējamo kavēšanos vai prombūtni izskaidrot un saskaņot ar struktūrvienības vadītāju vai VVC direktoru;
8.11. izvairīties no situācijām, kurās varētu rasties interešu konflikts vai korupcijai labvēlīgi apstākļi;
8.12. sadarboties ar Valsts valodas centra Ētikas komisiju (turpmāk -Ētikas komisija).
9. Katrs nodarbinātais ir atbildīgs par kodeksā noteikto normu ievērošanu.
IV. Nodarbināto uzvedības normas un principi
10. Nodarbinātajiem jāievēro šādas uzvedības normas:
10.1. savā darbībā jāievēro Latvijas Republikas Satversme, likumi un citi normatīvie akti, valsts un personu tiesības un likumīgās intereses, profesionālās uzvedības prasības, amata apraksta un darba līguma noteikumi;
10.2. jāatbild par sava amata pienākumu likumīgu, godprātīgu, kvalitatīvu veikšanu un korektām attiecībām ar kolēģiem, apmeklētājiem, pārbaudāmajām amatpersonām, darbiniekiem, pašnodarbinātajām personām vai jebkuru citu personu, savi amata pienākumi vai atsevišķi uzdevumi jāveic pēc labākās sirdsapziņas, radoši un kvalitatīvi, nodrošinot savu profesionālo pilnveidošanos;
10.3. jābūt godīgiem un objektīviem; jāievēro ētikas normas neatkarīgi no personiska, sociāla, ekonomiska vai politiska rakstura ietekmēm; jāprot atzīt un labot savas kļūdas un nepareizu rīcību; nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu kolēģu vai citu personu nezināšanu un kļūdas; nedrīkst ietekmēt savus kolēģus, kad tie pieņem lēmumus, realizē kontroles, izziņas, uzraudzības vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz jautājumiem, kuros attiecīgais ierēdnis vai darbinieks ir personiski ieinteresēts;
10.4. jābūt pieklājīgiem, iecietīgiem un izpalīdzīgiem gan pret kolēģiem, gan arī pret citām personām;
10.5. attieksmei un runai jābūt saprotamai, lietišķai un labvēlīgai;
10.6. ar savu rīcību vai izteikumiem nedrīkst diskriminēt vai apvainot savus kolēģus, pārbaudāmās personas, apmeklētājus, priekšniekus un padotos neatkarīgi no viņu izcelsmes, dzimuma, sociālā vai mantiskā stāvokļa, rases, nacionālās piederības, attieksmes pret reliģiju un seksuālās orientācijas; nedrīkst pieļaut kolēģu un citu personu pazemošanu, publisku kritiku, cinisku attieksmi, nomelnošanu, uz kļūdām darba procesā jānorāda personīgi;
10.7. jāizvairās no augstprātības un autoritāra vadības stila attiecībā pret pārējiem kolēģiem;
10.8. jāļauj citiem nodarbinātajiem pilnībā izteikties, proti:
10.8.1. jāuzklausa argumenti, kas ir atšķirīga viedokļa pamatā;
10.8.2. jāizprot un jāpārdomā teiktais, un jāoponē, ja tas ir nepieciešams;
10.9. jārūpējas par darbu VVC uzsākušajiem jaunajiem nodarbinātajiem, viņu iesaistīšanu kolektīvā, daloties ar tiem savās profesionālajās zināšanās, pieredzē, praksē;
10.10. jāievēro ģērbšanās kultūra; ārējam izskatam un apģērbam jābūt kārtīgam, jāatbilst lietišķajam stilam un jāliecina par ierēdņa un darbinieka korektumu;
10.11. jārūpējas par morāles normu ievērošanu un labvēlīga psiholoģiskā mikroklimata uzturēšanu;
10.12. jāapzinās, ka katra atsevišķa nodarbinātā uzvedība un rīcība veido VVC kopējo tēlu sabiedrībā;
10.13. jābūt paškritiskam, jāatzīst un jālabo pieļautās kļūdas un jāatvainojas par neētisku rīcību. Nodarbinātajam jācenšas nepieļaut savu kolēģu vai citu personu zināšanu trūkuma un kļūdu ļaunprātīgu izmantošanu.
11. Rīcība interešu konflikta situācijā:
11.1. nodarbinātajiem, kuri ir valsts amatpersonas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē, pildot amata pienākumus, jāievēro šā likuma prasības, nepieļaujot savu amata pienākumu realizēšanu interešu konflikta situācijā;
11.2. nodarbinātajiem jāievēro likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktie pienākumi un šajā likumā noteiktajā kārtībā jāziņo augstākai valsts amatpersonai par situāciju, kurā nodarbinātajam, pildot amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, vai jāveic citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šī VVC nodarbinātā, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses;
11.3. pieņemot amata savienošanas piedāvājumu, nodarbinātajiem jāizvērtē, vai tas nebūs pretrunā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem vispārējiem un speciālajiem valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumiem, ar pamatdarba pienākumiem, nepasliktinās tiešā darba izpildes kvalitāti un nekompromitēs vai neapkaunos VVC;
11.4. nodarbinātajiem jāatsakās no valsts amatpersonas amata savienošanas ar citu amatu vai darbu, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta viņu darbības objektivitāte un neitralitāte.
12. Konfidencialitāte:
12.1. nodarbinātajiem aizliegts izpaust vai izmantot savās vai citu personu interesēs informāciju, kas iegūta, pildot savus amata pienākumus;
12.2. nodarbinātajiem jāsadarbojas ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem saskaņā ar ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
13. Atklātība un lojalitāte:
13.1. nodarbinātais savā profesionālajā darbībā ir atklāts pret sabiedrību, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un cienot privātumu;
13.2. ar profesionālo darbību saistītajos publiskajos izteikumos nodarbinātais pauž VVC viedokli. Tiklīdz nodarbinātais saņem informāciju vai ieplāno tikšanos ar sabiedrību vai masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem kā iestādes pārstāvis, viņam ir pienākums nekavējoties informēt VVC direktoru vai savas struktūrvienības vadītāju. Lietišķajos kontaktos ar sabiedrību un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem nodarbinātais vienmēr atklāj savu vārdu, uzvārdu, amatu un iestādi, kuru viņš pārstāv;
13.3. nodarbinātais savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret VVC un tā darbības mērķiem, koleģiālajām attiecībām un korporatīvo kultūru -
vērtību kopumu, ko ciena visi VVC nodarbinātie un kas veido tā reputāciju sabiedrībā;
13.4. nodarbinātais ir lojāls pret publisko pārvaldi. Saskarsmē ar citām personām nodarbinātais izturas ar cieņu, respektējot profesionālās prasības un likumiskās intereses.
14. Drošības pasākumi:
14.1. nodarbinātais nedrīkst nodot savu dienesta apliecību un amata spiedogu citām personām;
14.2. lietojot personīgo datoru, nodarbinātais nedrīkst izpaust citām personām tā paroli, kā arī pieļaut informācijas izmantošanu neatļautiem mērķiem;
14.3. nodarbinātajam par jebkuru gadījumu, kurš apdraud vai varētu apdraudēt nodarbināto, informācijas un materiālo vērtību drošību, jāziņo augstākai amatpersonai.
15. Nodarbinātajam saudzīgi jāizturas pret viņam uzticēto vai lietošanā nodoto iestādes mantu vai naudu, nepieļaujot tās nozaudēšanu vai bojāšanu, jāizmanto iestādes manta vai nauda saprātīgi un taupīgi, atbilstoši darba uzdevumam.
16. Nodarbināto kā privātpersonu līdzdalība politikā nedrīkst ietekmēt amata pienākumu pildīšanu un lēmumu pieņemšanu.
V. Nodarbināto ētiskas uzvedības noteikumi komunikācijā ar lobētājiem
17. Nodarbinātajiem ir pienākums nepieļaut iestādē lobēšanu -apzinātu un sistemātisku komunikāciju ar publiskās varas subjektiem nolūkā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu noteiktu privātpersonu interešu īstenošanai.
18. Iestādes vadībai ir:
18.1. pienākums publiskot (nodrošinot informāciju iestādes mājas lapā, normatīvo aktu projektu anotācijā) informāciju par lobētāju (pārstāvētās personas vārds, uzvārds vai nosaukums, juridiskā persona, ko tas pārstāv, konkrēta lēmuma sagatavošanas process, saistībā ar kuru notiek lobēšana (ja nav norādīts, tad publiskās varas subjektam jānorāda joma, uz kuru priekšlikums vērsts) un konsultācijas ar lobētājiem (konsultatīvā padome, darba grupa vai cits veids) un to veikšanas pamatojums)), ar kuru ir notikušas konsultācijas vai no kura ir saņemta informācija, kas attiecas uz jautājumu, par ko valsts amatpersona ir bijusi
atbildīga sagatavot vai pieņemt lēmumu, ka arī pēc pieprasījuma darīt zināmu priekšlikuma saturu;
18.2. publiski jāatklāj (ievietojot tīmekļa vietnē http://www.vid.gov. lv) informācija par savām un savu ģimenes locekļu ekonomiskajām interesēm, ja tās ir vai varētu būt saistītas ar amata pienākumu pildīšanu;
18.3. pienākums atstatīt sevi no amata pienākumu pildīšanas vai lēmuma pieņemšanas procesa situācijās, kad pieņemtais vai gatavotais lēmums var ietekmēt vai var radīt aizdomas, ka tas ietekmēs:
18.3.1. amatpersonas vai tās ģimenes locekļu personiskās vai mantiskās intereses;
18.3.2. organizācijas, ar kuru valsts amatpersona ir saistīta, vai tās sponsoru mantiskās intereses;
18.4. jānodrošina, ka visiem lobētājiem, kas ir ieinteresēti konkrētā jautājuma izlemšanā, ir dotas vienlīdzīgas iespējas tikties ar lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem un saņemt nepieciešamo informāciju;
18.5. jāizvērtē ikviens ielūgums vai viesmīlības piedāvājums, ņemot vērā to, kāds labums no šādu ielūgumu pieņemšanas ir publiskās varas subjektam kopumā un vai tas nav saistīts ar ieinteresētību panākt kādu labvēlību piedāvātājam.
19. Nodarbinātajiem ir aizliegts:
19.1. neievērojot vienlīdzības principu, kādam no lobētājiem nodrošināt īpašas priekšrocības, ja vien to īpaši neparedz tiesību akts vai līgums, salīdzinot ar citām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā vienu no lobētājiem īpaši informējot par viņu interesējošo jautājumu loku, nodrošinot piekļuvi lēmuma pieņēmējiem vai citus labumus;
19.2. pieņemt no lobētāja vai organizācijas, kas algo lobētāju, dāvanas, viesmīlības piedāvājumus vai citus labumus savām vai ģimenes locekļu vajadzībām vai arī organizācijai, ar ko viņš ir saistīts. Ar citiem labumiem tiek saprasti arī transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu un dzērienu apmaksa vai jebkāda cita veida materiālie labumi;
19.3. izmantot savu dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, lai kādam no lobētājiem nodrošinātu piekļuvi augstākstāvošām amatpersonām, kas ir atbildīgas par lobētāja interesēs esošo lēmumu pieņemšanu;
19.4. maldināt lobētāju, radot iespaidu, ka valsts amatpersona var nodrošināt viņam piekļuvi valdības locekļiem vai augstākstāvošām amatpersonām vai arī ietekmēt viņu pieņemto lēmumu;
19.5. lūgt lobētājiem vai organizācijām, kuras algo lobētāju, materiāli atbalstīt institūcijas, kurā viņš ir nodarbināts, rīkotos pasākumus vai organizāciju, ar kuru amatpersona ir saistīta;
19.6. par atlīdzību vai bez tās pārstāvēt indivīdu, komersantu vai organizāciju kā lobētājam valsts vai pašvaldību institūcijā.
VI. Ētikas kodeksa normu pārkāpumu izskatīšana
20. Lai veicinātu kodeksa ieviešanu un ievērošanu, VVC ir izveidota un darbojas Ētikas komisija, kas palīdz novērtēt iestādes nodarbināto rīcību un iesaka iespējamo risinājumu.
21. Ētikas komisijai ir šādas funkcijas:
21.1. sniegt priekšlikumus un piedalīties VVC ētikas politikas pilnveidošanā;
21.2. izskatīt un novērtēt iesniegtās sūdzības par VVC nodarbināto rīcību;
21.3. sniegt atzinumu VVC direktoram par konkrētas kodeksa uzvedības normas pārkāpuma faktu.
22. Ētikas komisijai ir šādas tiesības:
22.1. savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt informāciju no VVC nodarbinātajiem;
22.2. uzaicināt VVC nodarbinātos uz Ētikas komisijas sēdi (turpmāk - sēde) informācijas un priekšlikumu sniegšanai ētikas jomā;
22.3. lemt par priekšlikumiem ētikas un personāla vadību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanai un uzlabošanai;
22.4. atkarībā no pārkāpuma rakstura vērsties pie VVC direktora ar ierosinājumu par disciplinārsoda piemērošanu pret nodarbināto, kurš pārkāpis kodeksa normas.
23. Ētikas komisijas sastāvu ar rīkojumu apstiprina VVC direktors. Ētikas komisijas sastāvā tiek iekļauti pieci VVC nodarbinātie, kuru profesionālā darbība izpelnījusies vispārēju VVC nodarbināto cieņu un atzinību.
24. Ētikas komisijas darbu vada un plāno komisijas priekšsēdētājs.
25. Sēdi sasauc komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc sūdzības vai iesnieguma saņemšanas par VVC nodarbinātā rīcību.
26. Ētikas komisijas loceklis nedrīkst piedalīties sēdē, ja viņš tieši vai netieši ir ieinteresēts sūdzības izskatīšanā (personīgi; amatu pakļautības kārtībā).
27. Sēde ir slēgta. Sēdē piedalās tikai Ētikas komisijas locekļi. Ētikas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz trīs Ētikas komisijas
locekļi. Par sēdi informē Ētikas komisijas priekšsēdētājs mutiski vai telefoniski trīs darba dienas pirms sēdes.
28. Ētikas komisija, ja tas ir nepieciešams, uz sēdi uzaicina nodarbināto (personu), kurš iesniedzis sūdzību, un nodarbināto, par kuru iesniegta sūdzība. Nodarbinātā, par kuru iesniegta sūdzība, atteikšanās sadarboties pati par sevi ir ētikas normu pārkāpums.
29. Nodarbinātajam (personai), kurš iesniedzis sūdzību, un nodarbinātajam, par kuru iesniegta sūdzība, ir tiesības sniegt paskaidrojumus un izteikt savu viedokli. Ja attiecīgais nodarbinātais (persona) pieprasa, Ētikas komisijai jānodrošina nodarbinātā (personas) uzklausīšana nodarbinātajam (personai) vēlamā laikā.
30. Ētikas komisijai sūdzība jāizskata nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas.
31. Nav pieļaujama jebkādu nelabvēlīgu seku radīšana nodarbinātajiem sakarā ar sūdzības iesniegšanu.
32. Ētikas komisija pieņem lēmumu (atzinumu), tās locekļiem savstarpēji vienojoties. Ētikas komisijas lēmumiem ir ieteikuma raksturs VVC direktoram.
33. Sēdes tiek protokolētas.
34. Ētikas komisija ir atbildīga par pieņemto lēmumu atbilstību kodeksa normām, kā arī VVC iekšējiem normatīvajiem aktiem.
35. Lēmumu par rīcību kodeksā noteikto normu pārkāpumu gadījumā pieņem VVC direktors, pamatojoties uz šā kodeksa 32. punktā minēto Ētikas komisijas lēmumu (atzinumu).
36. Ētikas normu pārkāpuma gadījumā nodarbinātajam vai citai personai ir tiesības iesniegt sūdzību par nodarbināto tā tiešajam vadītājam. Ja persona, kura saņēmusi sūdzību, radušos problēmu nevar vienpersoniski un objektīvi atrisināt, tad persona vēršas pie VVC direktora ar lūgumu uzdot šā jautājuma izskatīšanu Ētikas komisijai.
37. Izskatot strīdīgus jautājumus, Ētikas komisija izvērtē jebkura iestādes nodarbinātā rīcību un izsaka priekšlikumus turpmākai rīcībai.
38. Kodeksā noteikto uzvedības normu pārkāpšanas gadījumos tiek vispusīgi un objektīvi izvērtēti visi konkrētā pārkāpuma apstākļi.
39. Ja konstatēti kodeksā noteikto uzvedības normu pārkāpumi un:
39.1. ierēdņa rīcība ir pretrunā kodeksā noteiktajām uzvedības normām un tajā ir saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplinār-atbildības likumā paredzētās disciplinārpārkāpuma pazīmes, - pret attiecīgo ierēdni ierosināma dienesta pārbaude. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā noteiktajā termiņā un kārtībā disciplinārlietu ierosina VVC direktors un izskata Ētikas komisija;
39.2. darbinieka rīcība ir pretrunā kodeksā noteiktajām uzvedības normām, kas atbilst Darba likuma 90. pantā minētajiem nosacījumiem, -attiecīgajam darbiniekam piemērojams šajā pantā noteiktais disciplinārsods.
VII. Ētikas kodeksa ieviešana
40. Visi nodarbinātie tiek iepazīstināti ar kodeksu. Pēc iepazīstināšanas ar kodeksu nodarbinātie paraksta apliecinājumu par iepazīšanos ar šo iekšējo normatīvo aktu.
41. Iepazīstināšanu ar kodeksa normām nodrošina VVC direktora palīgs.
42. Kodeksa saturu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata Ētikas komisija un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus VVC direktoram par kodeksa aktualizēšanu vai papildināšanu.
43. Noteikumi stājas spēkā ar 2009. gada 1. martu.
Saskaņoti ar Tieslietu ministriju 2009. gada 30. janvārī.
Valsts valodas centra direktors A. Timuška
