PRIEKŠVĀRDS
Vārdadienu kalendāra pirmais laidiens dienasgaismu ieraudzīja 1999. gadā, un šī izdevuma kalendārā daļa aptvēra laikposmu no 2000. līdz 2003. gadam. Kalendāra veidotāji tolaik gatavoja Šo izdevumu, lai ar tā palīdzību īstenotu divus galvenos uzdevumus. Pirmkārt, iekļaujot kalendāra vārdadienu sarakstā aptuveni 5000 vārdu, t. i., apmēram sešreiz vairāk nekā parastajos kalendāros, tika dota iespēja svinēt savu vārdadienu arī daudziem samērā retu vai pat ļoti retu vārdu īpašniekiem, kas līdz tam pie šādas svinamdienas nebija tikuši. Tādējādi šī kalendāra veidotāji atsaucās daudzu cilvēku vēlmēm, kuras pirms tam nebija iespējams ņemt vērā, jo ierosinājumi un lūgumi par jaunu vārdu iekļaušanu vārdadienu sarakstā skaita ziņā daudzkārt pārsniedza parastā tipa kalendāru reālās iespējas. Otrkārt, Vārdadienu kalendārs tika veidots arī kā personvārdiem veltītu zinātnisku un populārzinātnisku rakstu krājums, lai rosinātu lasītāju interesi gan par antroponīmiju (personvārdu sistēmu un tās izpēti), gan par valodniecību kopumā. Bez tam kalendārā tika iekļauti arī statistiskie materiāli par latviešu lietotajiem personvārdiem.
Vārdadienu kalendārs 2000.-2003., spriežot pēc lasītāju atsaucības, kļuva par daudziem vajadzīgu izdevumu, tāpēc esam nolēmuši padarīt šādu kalendāru par tradicionālu un sagatavojuši tā otro laidienu - Tavu vārdadienu kalendāru 2005.-2007.
Arī šajā izdevumā katra datuma vārdadienu saraksts sākas ar tradicionālajiem, visos kalendāros ierakstītajiem vārdiem, kas doti pustreknā iespiedumā. Pamatojoties uz Valsts valodas centra Kalendārvārdu ekspertu komisijas 2003. gada 26. marta lēmumu, tradicionālo kalendārvārdu saraksts ir papildināts ar 12 jaunām vārdadienām: Alla (09.04.), Anatolijs (10.06.), Ārvaldis (04.04.), Česlavs (08.02.), Helmārs (27.12.), Ilvita (04.01.), Kristers (18.12.), Leonarda (06.11.), Magdalēna (23.07.), Rēzija (13.08.), Sandija (14.09.) un Sandijs (04.07.). Pēc tradicionālajiem kalendārvārdiem katrā datumā ierakstīti retāk sastopamie personvārdi. Arī to skaits šajā izdevumā ir palielinājies par 271 vārdu, ko atspoguļo "Kalendārvārdu papildinājums".
Kopumā Vārdadienu kalendārā ir ierakstīti 960 tradicionālie kalendārvārdi un 4505 retāk sastopamie personvārdi. Tātad kopā 5465 vārdi, t. sk. 3279 sieviešu un 2186 vīriešu kalendārvārdi. Jāpiezīmē, ka personvārdu sadalījums pa dienām ir ļoti nevienmērīgs. Ir gandrīz 10 tādas dienas (4. marts, 19. marts, 31. jūlijs, 27. augusts u. c), kad savu vārdadienu ir iespēja svinēt vairāk nekā 30 dažādu vārdu īpašniekiem. Virsotnē ir Katrīnu diena 25. novembrī, tajā ierakstīti 34 vārdi, kas visi var tikt uzskatīti par minētā pamatvārda variantiem. Toties īpašs ir 24. jūnijs, jo šajā datumā savu vārdadienu svin tikai un vienīgi Jānis. Joprojām savu nozīmi saglabā 22. maijs, jo līdz ar 32 tajā ierakstīto vārdu īpašniekiem Šajā dienā vārdadienu svin visi, kuru vārdi nav ievietoti pat šajā kalendārā, tostarp arī viseksotiskāko personvārdu īpašnieki. Jāsaka gan, ka arī starp tradicionālajiem kalendārvārdiem ir ne mazums tādu, kas atceļojuši pie mums no itin tālām zemēm un tātad savā ziņā varētu tikt dēvēti par eksotiskiem. Pārlūkojot šos vairāk nekā 900 vārdus no cilmes viedokļa, redzams, ka vislielāko grupu veido ienācēji no grieķu valodas (208 vārdi), tikai pēc tam seko "īstie" latviešu personvārdi (196 vārdi). Nozīmīgs personvārdu aizgūšanas avots ir bijusi arī senvācu valoda (169 vārdi), latīņu valoda (145 vārdi), senebreju valoda (88 vārdi). Samanāms ir arī senskandināvu (27 vārdi), angļu un anglosakšu (22 vārdi), lietuviešu (20 vārdi) ieguldījums latviešu personvārdu krājuma papildināšanā. Savu artavu nav žēlojuši arī ķelti, senkrievi, franči, somi, igauņi, zviedri, islandieši, dāņi, īri, itālieši, spāņi u. c. Mūsdienās, kad Latvija ir atvērta pasaulei, jaunu personvārdu darināšana norit vēl intensīvāk un arvien palielinās no citām valodām aizgūto personvārdu īpatsvars.
Tāpat kā šā izdevuma pirmajā laidienā, kalendārajai daļai pievienots personvārdu alfabētisks saraksts ar vārdadienas datuma norādēm. Ievietoti arī daži jaunākie pētījumi un populārzinātniski raksti par personvārdiem, kā arī statistiskie materiāli, kas rāda ar vārddošanu saistītās mūsdienu tendences latviešu ģimenēs.
Vārdadienu kalendāra pirmā un otrā laidiena tematika un statistiskā informācija ir cieši saistītas, tās savstarpēji papildina viena otru, un pilnīgāks priekšstats ir gūstams, izmantojot abos laidienos atrodamās publikācijas, piemēram, par latviešu personvārdu vēsturi, vārdu izvēles tendencēm, personvārdu datējuma kritērijiem u. tml. Jācer, ka vajadzības gadījumā Vārdadienu kalendāru 2000.-2003. vēl varēs atrast bibliotēkās, jo Valsts valodas centrs to bagātīgi ir dāvinājis mācību iestāžu un pašvaldību bibliotēkām, kā arī pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.
Atgādinām, ka šis izdevums nav ieteicamo vārdu kalendārs, tas tikai fiksē reāli apritē esošos personvārdus Latvijā latviešu ģimenēs.
Par to, ka Tavs vārdadienu kalendārs 2005.-2007. nokļuvis pie lasītājiem, pateicība pienākas autoru kolektīvam, kuru veido:
- zinātnieki ar bagātu pētnieciskā darba pieredzi (Dr. habil. philol. Ojārs Bušs, LU Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks; Dr. philol. Dzintra Hirša, LU Latviešu valodas institūta pētniece);
- augstskolu docētāji (Dr. philol. Laimute Balode, LU Filoloģijas fakultātes asociētā profesore, Helsinku Universitātes lektore; Mg. philol. Lilija Jurģīte, LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes lektore);
- LU doktoranti (Pauls Balodis un Renāte Siliņa-Piņķe);
- studenti (Liene Grauda, kā arī L. Jurģītes publikācijā izmantoto bakalaura darbu autori).
Publikāciju tematika veltīta personvārdiem dažādos aspektos:
- "revolūcijai" personvārdu izvēlē jaunajā gadu tūkstotī;
- personvārdiem ielu nosaukumos;
- latviešu personvārdu saistībai ar viduslejasvācu valodu;
- antroponīmiskas izcelsmes uzvārdiem;
- personvārdu izvēles faktoriem anglotonās valstīs;
- cilvēku attieksmei pret savu personvārdu u. tml.
Atzinību izsakām arī Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamentam, kā arī Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Arhīva nodaļai par sagatavoto statistisko informāciju, kas skaidri iezīmē tendences vārdu izvēlē latviešu ģimenēs laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam dzimušajiem bērniem.
Īpaši pateicamies apgādam "Nordik" un tā direktoram Jānim Juškam par atbalstu kalendāra izdošanā.
Izdevuma sagatavošanu un izdošanu koordinēja Dr. paed. Leokādija Mileika.
Kalendārs adresēts plašam lasītāju lokam, tam ir galvenokārt praktiska ievirze un nozīme. Interesentu vēstules un telefonzvani ļauj cerēt, ka izdevumam atradīsies vieta mājās, bibliotēkās, mācību iestādēs u. c.
Atsauksmes un ierosinājumus lūdzam sūtīt Valsts valodas centram, Rīgā, Merķeļa ielā 13, LV-1050, tālruņi: +371 27221258, +371 27221260.
Agris Timuška,
Dr. philol., Valsts valodas centra direktors
Ojārs Bušs,
Dr. habil. philol., izdevuma atbildīgais redaktors