Priekšvārds
Latvieši ir aizrautīgi vārdadienu svinētāji. Bet tie, kas savu vārdadienu kalendārā neatrod, tikai retu reizi ir apmierināti, ka var šādā veidā izcelties un pie viena ietaupīt uz cienasta rēķina. Daudz biežāk bez vārdadienas palikušie raksta vēstules un zvana uz Valsts valodas centru (senāk — uz izdevniecību "Avots") ar lūgumu turpmāk iekļaut attiecīgo personvārdu kalendāra reģistrā. No 1996. līdz 1999. gadam Valsts valodas centrs ir saņēmis turpat 800 vēstuļu un uzklausījis ļoti daudzus telefonzvanus. To autori lūdz gan kategoriski, gan pieklusināti, gan arī ļoti, ļoti mīļi. Viņu vecums ir no 4 līdz pat 75 gadiem. Bērni lūdz, mammu vai vecmāmiņu uzraudzībā parakstot ķeburainajā rokrakstā varbūt savā īsajā mūžā pirmo vēstuli oficiālai iestādei, bet pieaugušie lūdz, dodot pamatojumu, proti,
- lai nodrošinātu personvārda saglabāšanu;
- lai nebūtu no dzīves jāaiziet ar nepadarīta darba sajūtu;
- lai būtu iespēja nosvinēt vismaz vēl dažas reizes savu vārdadienu mūža nogalē, un tamlīdzīgi.
Aktivitātes šajā jomā pauduši ne tikai personvārdu īpašnieki, bet arī daudzi citi, piemēram:
- bērnu vecāki, jo morāli pārdzīvo, ka ir devuši bērniem skaistus un savdabīgus vārdus, bet vārdadienas viņiem nav iespējams svinēt;
- vecmāmiņas, jo vēlas klusi un piesardzīgi iepriecināt savus mazbērnus;
- ģimenes — līdz pat 11 cilvēku lielas — ar saviem parakstiem iestājas par brālīša vai māsiņas vārda ierakstīšanu kalendārā;
- vīramātes raksta par savām jaukajām vedeklām, bet vedeklas — par savām gudrajām vīramātēm, jo vēlas sagādāt skaistus pārsteigumus;
- dzīvesbiedri, darba kolēģi, kaimiņienes un draudzenes arī neatpaliek savās aktivitātēs.
Šie lūgumi palaikam ir patiesi aizkustinoši, un turklāt patiešām nav nekāda principiāla iemesla kādam cilvēkam vārdadienu liegt. Ir tikai praktiskas grūtības, ko rada parasto kalendāru struktūra un apjoms, kas pieļauj tikai nelielus papildinājumus. Taču latviešiem reāli lietoto personvārdu kopskaits ir gandrīz desmit (!) reižu lielāks par tradicionālajā kalendārvārdu sarakstā iekļauto. Tāpēc kalendārs, kas apmierinātu gandrīz visus līdz šim bez vārdadienas palikušos, bija jāveido kā īpašs izdevums, nesaistot to ar citu kalendāru papildināšanu. Tā kā šis izdevums veltīts vārdadienām resp. personvārdiem, tajā iekļauti arī atbilstoša satura informatīvi statistiskie materiāli, kā arī latviešu personvārdiem veltītu publikāciju kopa. Izdevēji cer, ka iepazīšanās ar šīm publikācijām un materiāliem ne tikai bagātinās lasītāju erudīciju, bet arī palīdzēs jaunajiem vecākiem pārdomātāk izvēlēties bērnam dodamo vārdu, īpaši šodien, kad Latvijas sabiedrība ir atvērta pasaulei un šī atvērtība radījusi un rada problēmas gan latviešu personvārdu izvēlē, gan rakstībā un lietošanā, gan personvārdu pamatfonda, resp., nacionālā antropono-mikona saglabāšanā.
Valodas politikai, kas ir valsts nacionālās politikas visbūtiskākais elements, savā redzeslokā jāpatur arī minētais nacionālais personvārdu pamatfonds. Valodnieku tuvākās nākotnes uzdevums ir definēt latviešu bāzes antroponomikona personvārdus, kā tas, piemēram, ir izdarīts Islandē, kā arī atklāt personvārdu lomu latviskās vides veidošanā un nacionālās identitātes saglabāšanā.
Katra datuma vārdadienu saraksts mūsu izdevumā sākas ar tradicionālajiem, visos kalendāros atrodamajiem vārdiem, kas doti pustreknā iespiedumā. Starp tiem ir arī vārdi, kas kalendāros iekļauti samērā nesen — 1996. un 1997. gadā; šo neseno papildinājumu dēļ dažkārt tuvu radniecīgi vārdi atrodami dažādos datumos (piem., Aiva 12.03., Aivija 05.04., Aivita 14.05.), tomēr šī izdevuma veidotāji neuzskatīja par iespējamu mainīt jau esošās vārdadienas. Pēc tradicionālajiem kalendārvārdiem katrā datumā (izņemot 24. jūniju resp. Jāņu dienu) ierakstīti tie vārdi, kas sev vietu latviešu kalendārā līdz ar to iegūst pirmoreiz (vai — samērā nedaudzos gadījumos — atgūst pēc zināma pārtraukuma). Taču arī mūsu izdevumā nav iekļauti pilnīgi visi vārdi, kas reģistrēti mūsdienu latviešiem. Galvenais atlases kritērijs bija — lai personvārdam būtu ne mazāk par diviem "īpašniekiem". Šāds reālā lietojuma kritērijs, starp citu, noteica to, ka kalendārā iekļauta arī virkne tādu vārdu, kas varbūt neatbilst latviešu vairākuma priekšstatam par mūsu personvārdiem, taču ir pietiekami populāri, piemēram, Latgalē (vārdi no katoļu un pareizticīgo kalendāriem, šo vārdu varianti, kā arī tādi vārdi, kas parasti vairāk asociējas ar krievu personvārdu sistēmu). Tiesa, minētais kritērijs nav absolutizēts: ārpusē ir atstāti daži (gan visai nedaudzi) vārdi, kas reģistrēti vairākkārt, tomēr no vārddošanas kultūras viedokļa rada pārāk lielus iebildumus. Savukārt kalendārā iekļauta arī grupa vārdu, kas reģistrēti pa vienai reizei, taču vārda autentiskums šaubas neizraisa (t.i., šis vārds nav radies pasu galda darbinieka vai datoroperatora kļūdas dēļ). Ņemti vērā arī daži vārdi, kas bijuši ierosināti iekļaušanai kalendārā, taču reālā lietojumā šobrīd vispār nav zināmi; tie ierakstīti 29. februārī. Saskaņā ar starptautisko zinātnisko un juridisko praksi par patstāvīgiem vārdiem uzskatīti un kalendārā iekļauti visi cilmes ziņā radniecīgie vārdi, kas viens no otra atšķiras kaut vai tikai ar vienu burtu (tātad, piemēram, tikai ar kāda patskaņa īsumu vai garumu).
Iespējams, ka visvairāk iebildumu varētu izraisīt kalendārā no jauna ierakstīto vārdu datējums, jo reto vārdu īpašniekiem var būt katram savs priekšstats par vēlamo datumu, bet dažiem ne tik retiem personvārdiem ir savukārt jau bijušas vairākas atšķirīgas datējuma tradīcijas. Šajā izdevumā no jauna iekļauto vārdu datējumu noteica vairāki principi, kas tika ņemti vērā hierarhiskā secībā. Tie ir:
- cilmes radniecība (ar kādu no tradicionālajiem vārdiem vai savā starpā);
- senāki un cittautu paraugi (seni kalendāri, pareizticīgo "svēto dienas", Rietumeiropas tradīcijas);
- jēdzieniskas asociācijas starp vārdiem;
- dažu datumu specifika (piemēram, neparastākie vārdi 22. maijā, 29. februārī);
- ar vārdu cilmi nesaistīta skaniska tuvība (īpaši jaunajiem vārdiem savā starpā).
Atkāpes no principiem notikušas vai nu tāpēc, ka analoģiskas atkāpes bijušas jau tradicionālo vārdu izkārtojumā (itin bieži!), vai arī, lai novērstu atsevišķu datumu pārmērīgu noslogošanu. Protams, bija arī pietiekami daudz gadījumu, kad nevienu no minētajiem principiem piemērot nebija iespējams, un tad nācās paļauties uz sastādītāja intuīciju.
Kaut arī šī izdevuma latviešu vārdadienu reģistrs apjoma ziņā vairākkārt pārspēj jebkuru citu no līdz šim izdotajiem, tomēr arī tas, kā jau minēts, neaptver pilnīgi visus latviešu personvārdus. Tas ir tikai mūsu gadsimta otrās puses un it sevišķi pēdējās desmitgades latviešu personvārdu sistēmas momentuzņēmums, kas norāda uz personvārdu izvēles tendencēm, kā arī raksturo sabiedrības gaumi un sadzīves kultūru.
Kā šābrīža reālās situācijas fiksējumam tam ir arī zinātniska vērtība, bet, ja viena otra iezīme šai mirkļa fotogrāfijā varbūt neliekas īsti simpātiska, tad ne jau fotogrāfs tur vainīgs. Turklāt vārdu darināšanas process turpinās, tāpēc joprojām savu lomu saglabā 22. maijs — vārdadiena visiem tiem, kas savu vārdu neatrod arī šajā kalendārā.
Kalendāru veidojis autoru kolektīvs. Bez publikāciju autoriem pieminami vēl vairāki kolēģi, kuru ieguldījums izdevuma sagatavošanā bijis visnotaļ nozīmīgs. Veiksmi kalendāra tapšanas organizatorisko jautājumu kārtošanā nodrošināja Dr. paed. Leokādija Mileika, tekstu literāri rediģēja un materiālu lielākās daļas datormanuskriptu sagatavoja Mg. philol. Asnate Baņģiere, kalendārija teksta tehnisko sagatavošanu veica Sanda Rapa, tradicionālo kalendārvārdu kartotēku sastādīja Anastasija Elksne, dator-manuskripta veidošanā piedalījās Gunita Arnava, korektūru lasīšanā palīdzēja Aiga Vorpe.
Šo izdevumu sagatavot iecerētajā veidā, pilnībā balstoties uz reālo personvārdu sistēmu un vārddošanas faktiem, bija iespējams, tikai pateicoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atsaucībai; īpašs paldies pārvaldes priekšniekam Intam Zītaram un speciālistei Junārai Eņģelei. Pateicību izsakām arī Latviešu valodas institūtam par līdzdalību izdevuma tapšanā.
Cerams, ka Vārdadienu kalendārs noderēs daudziem — gan neparasto personvārdu īpašniekiem, radot viņiem iespēju svinēt savas vārdadienas, gan interesentiem, sniedzot plašāku ieskatu latviešu personvārdu sistēmas attīstībā, gan valodniekiem, nākotnē sakārtojot nacionālo personvārdu pamatfondu.
Atsauksmes lūdzam sūtīt Valsts valodas centram. Mūsu adrese: Rīgā, Merķeļa ielā 13, LV-1050, tālrunis +371 27221258, +371 27221260.
Dz. Hirša,
Dr.philol. Valsts valodas centra vadītāja
O. Bušs
Dr.habil philol., Izdevuma sastādītājs