20. aprīlī Valsts valodas centra direktore Inese Muhka piedalījās Rīgas domes rīkotajā paneļdiskusijā “Kas ir cieņa pret valsts valodu? Kas ir necieņa pret valsts valodu?”. Paneļdiskusijā piedalījās arī eksprezidents, tiesību zinātnieks Egils Levits, Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa, LU profesore, sociolingviste Ina Druviete, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks un Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
Diskusijas gaitā iezīmējās kopīgs secinājums – valsts valodas stiprināšanas izaicinājumi Latvijā nav primāri saistīti ar normatīvā regulējuma trūkumu, bet gan ar sabiedrības attieksmi, ieradumiem un ikdienas valodas lietojuma praksi. Cieņa pret valsts valodu izpaužas konkrētā rīcībā – izvēlē lietot latviešu valodu situācijās, kur tas ir iespējams.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ilgtspējīga valsts valodas stiprināšana balstāma sabiedrības izpratnē, attieksmē un ikdienas praksē. Valsts valoda ir kopīga sabiedrības telpa, kuras stiprināšana ir visas sabiedrības atbildība.
Diskusijā tika uzsvērts, ka bieži sastopams modelis – vārdos latviešu valoda tiek atzīta un cienīta, bet praksē tā netiek lietota. Šī pretruna ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem valsts valodas stiprināšanā.
Valsts valodas centra direktore Inese Muhka uzsvēra, ka valsts valodas lietošana ir katra indivīda atbildība. “Latvietim jārunā latviski” – šis princips ir būtisks valsts valodas nostiprināšanai visos sabiedrības līmeņos. Vienlaikus viņa norādīja, ka necieņa pret valsts valodu bieži izpaužas nevis vārdos, bet gan attieksmē un rīcībā, tostarp neverbālajā komunikācijā, un akcentēja, ka valsts valodas aizsardzība nav tikai normu ievērošana, bet arī sabiedrības kopējās attieksmes un uzvedības rezultāts.
Lai nodrošinātu efektīvāku valsts valodas aizsardzību, diskusijā tika aktualizēta nepieciešamība precizēt normatīvo regulējumu un paplašināt institūciju loku, kas var reaģēt uz pārkāpumiem, jo pašlaik pieejamie resursi nav pietiekami.
Valsts valoda ir mūsu nacionālās drošības jautājums un tas ir mūsu valsts un tautas pastāvēšanas jautājums.
Valsts valodas centrs turpinās veicināt izpratni par valsts valodas nozīmi, akcentējot skaidrojošu darbu, sadarbību un atbildīgu valodas lietojumu ikdienā.